Šajā ceļvedī skaidrots, kā droši manevrēt ostā bez priekšgala piestūrēšanas ierīces un krasta palīdzības. Pat ja laivai šāda ierīce ir, tā var sabojāties vai stiprā vējā izrādīties par vāju. Tādēļ svarīgi prast izmantot galveno dzinēju, stūri un tauvas. Ar pareizu sagatavošanos un regulāru treniņu ostas manevrus varēsiet izpildīt arī tad, ja tehnika pieviļ. Sākumā vingrinieties mierīgā laikā, plašā akvatorijā un pieredzējuša vadītāja uzraudzībā. Pirms katra manevra vienojieties par skaidrām komandām, sadaliet apkalpes pienākumus un sagatavojiet rezerves plānu.
Rakstā apgūsiet:
- kā ostā manevrēt, izmantojot tikai galveno dzinēju, stūri un tauvošanās tauvas;
- kā bez priekšgala piestūrēšanas ierīces un krasta palīdzības pieiet sāniski pie pontona un no tā atiet;
- kā droši stāvēt gar bortu pie piestātnes, tostarp pasargāt laivu jūtamā bangojumā;
- kā atiešanai izmantot priekšgala un pakaļgala špringi;
- kā rīkoties, ja manevra laikā tauva aizķeras vai vējš neļauj noturēt laivu;
- kā lietot stacionāru mūringtauvu un Vidusjūrā pietauvoties ar pakaļgalu pret krastu, izmantojot savu enkuru.
Stāvēšana gar bortu pie piestātnes vai pontona
Jahtu ostās šāds novietojums nav biežs, jo gar piestātni var izvietot mazāk laivu. Sāniski parasti pietauvojas degvielas uzpildes vietās, pilsētu piestātnēs un klusākās ostās. Jūtamā bangojumā šāda vieta nav piemērota: borts daudz kustas attiecībā pret piestātni, tāpēc vajadzīgi pareizā augstumā izvietoti fendri un elastīgi, pietiekami izturīgi tauvu mezgli. Laivai kustoties uz priekšu un atpakaļ, fendri un tauvas tiek stipri noslogoti un var berzties pret piestātni.
Pieiešana sāniski pie pontona
- Ja iespējams izvēlēties, pieejiet ar to bortu, kur vējš vairāk pūš uz priekšgalu, nevis to aiznes prom. Sagatavojiet divas tauvas, katru garāku par pusi laivas garuma. Pie pieejas borta pareizā augstumā izvietojiet fendrus. Vienu tauvu nostipriniet pie priekšgala, otru — pie pakaļgala klampas; izvadiet tās caur vadklūzām ārpus reliņiem un galus atgrieziet uz klāja. Divi apkalpes locekļi ar tauvu galiem gaida pie vantīm. Kad laiva ir pavisam tuvu un apturēta ar atpakaļgaitu, viņi droši izkāpj krastā un uzliek tauvas uz poleriem. Noregulējiet priekšgala un pakaļgala tauvu tā, lai laiva stāvētu paralēli krastam, un pievienojiet abus špringus.
Atiešana no sāniska stāvokļa
- Iedomājieties, ka priekšā un aizmugurē stāv citas laivas, bet stiprs vējš spiež jūsu laivu pie pontona. Ar rokām to nav iespējams atgrūst tik tālu, lai priekšgals vai pakaļgals droši izgrieztos no vietas. Arī kustība uz priekšu tikai vilktu bortu gar pontonu. Risinājums ir špringis. Var izmantot priekšgala vai pakaļgala špringi; izvēli nosaka brīvā telpa, vēja stiprums un virziens, kā arī apkalpes pieejamība.
a) Atiešana ar pakaļgala špringi
Ja manevru veicat vieni, pakaļgala špringi ir ērti apkalpot no vadības vietas. Papildus fendriem gar bortu novietojiet vienu tieši pie pakaļgala stūra, kas balstīsies pret pontonu. Īpaši pasargājiet korpusa un spoguļa savienojuma vietu.
Pakaļgala špringi sagatavojiet kā atdodamu tauvu: no pakaļgala klampas ap krasta poleri un atpakaļ uz to pašu klampu. Tam nav jāsniedzas līdz priekšgalam, tomēr garāka tauva atvieglo laivas pagriešanu.
Atdodiet visas pārējās tauvas, atstājot tikai pakaļgala špringi. Stūri novietojiet taisni un ieslēdziet atpakaļgaitu. Spēks starp dzenskrūves vilces punktu un pakaļgala klampu sāks pagriezt laivu. Griešanos regulējiet ar dzinēja apgriezieniem un, ja vajadzīgs, pagriežot stūri uz krasta pusi. Priekšgals lēnām attālināsies no pontona. Kad tas ir izgriezies pietiekami tālu, pārslēdziet neitrālajā pārnesumā, ievelciet špringi, stūri iztaisnojiet un dodieties uz priekšu.
b) Atiešana ar priekšgala špringi
Ja stiprs vējš pūš no pakaļgala sāna, priekšgala špringis var būt efektīvāks, jo atpakaļgaitā laivu vieglāk kontrolēt ar pakaļgalu pret vēju. Vienatnē šis paņēmiens ir grūtāks: priekšgalā jāatdod tauva, bet vienlaikus jāvada laiva. Toties stiprā piespiedošā vējā tas bieži ir drošāks par mēģinājumu vienkārši atgrūsties.
Papildus fendriem gar bortu novietojiet fendrus līdz pašam priekšgalam, kur laiva atbalstīsies pret pontonu. Priekšgala mala ir rūpīgi jāpasargā.
Priekšgala špringi sagatavojiet kā atdodamu tauvu: no priekšgala klampas ap krasta poleri un atpakaļ uz priekšgala klampu. Tam nav jāsniedzas līdz pakaļgalam, taču garāks špringis ļauj laivai griezties vienmērīgāk.
Atdodiet pārējās tauvas, atstājot tikai priekšgala špringi. Ar taisnu stūri ieslēdziet priekšgaitu un sagaidiet, līdz špringis uzņem slodzi. Pēc tam pagrieziet stūri tā, it kā gribētu virzīt priekšgalu pontonā. Špringis neļaus laivai kustēties uz priekšu, priekšgals atbalstīsies pret fendriem, bet dzenskrūves strūkla gar stūri lēnām atvirzīs pakaļgalu no krasta. Stiprā vējā var būt vajadzīgi lielāki apgriezieni. Kad pakaļgals ir pietiekami tālu, iztaisnojiet stūri, ieslēdziet atpakaļgaitu un lūdziet apkalpei atdot un ievilkt špringi. Tad laiva kontrolēti atkāpsies no pontona.
Iespējamās grūtības
Bīstams brīdis rodas, ja ievelkamais špringis aizķeras aiz krasta polera. Nekavējoties atdodiet arī otru tauvas galu no laivas un ļaujiet tauvai iekrist ūdenī. Nemēģiniet apturēt manevru ar saspriegtu, iestrēgušu tauvu — tā var pēkšņi apturēt laivu un atņemt vadāmību. Tauvu vēlāk varēsiet droši savākt, atgriežoties.
Vidusjūrā visbiežāk laivas novieto perpendikulāri piestātnei. Pakaļgalu pie krasta nostiprina ar divām tauvām, bet priekšgalu notur laivas enkurs, kas izmests pietiekami tālu uz priekšu, vai stacionāra mūringtauva, kas piestiprināta pie atsvara jūras dibenā.
Pietauvošanās ar stacionāru mūringtauvu
Daudzi iesācēji, vērojot steidzīgu darbu Horvātijas jahtu ostās, domā, ka mūringtauva pēc iespējas ātrāk jāsaķer ar laivas āķi, nekavējoties jānostiprina priekšgalā un vienlaikus jāpiesien pakaļgals, jau izslēdzot dzinēju. Patiesībā manevru var veikt mierīgi un secīgi, arī vienatnē un bez priekšgala piestūrēšanas ierīces.
Kas ir vieta ar stacionāru mūringtauvu?
Tā ir pietauvošanās vieta, kur laivas priekšgalu vai pakaļgalu notur pastāvīga tauva. Tās tālākais gals pietiekamā attālumā no pontona ir piestiprināts pie betona atsvara jūras dibenā. Otrs gals zem ūdens ved līdz pontonam un parasti turpinās ar tievāku paņemšanas tauvu. To ir vieglāk izcelt ar laivas āķi un padot uz klāju. Šāda sistēma ir izplatīta Vidusjūras rietumu un centrālajā daļā: tā ļauj izvietot daudz laivu un neļauj fendriem viļņos berzties pret piestātni.
Pieiet ar pakaļgalu vai priekšgalu?
Ja laiva labi vadās atpakaļgaitā, kā tas ir ar lielāko daļu mūsdienu nomas jahtu, ērtāk pieiet ar pakaļgalu. No vadības vietas labāk redzams attālums līdz krastam. Kad nostiprināta pretvēja pakaļgala tauva, ar dzinēju iespējams noturēt laivu vajadzīgajā vietā, kamēr nostiprina mūringtauvu. Arī izkāpt krastā no pakaļgala parasti ir vieglāk.
Ar priekšgalu pieejiet tikai tad, ja tam ir nopietns iemesls, piemēram, sekls ūdens pie krasta apdraud stūri. Šādā pieejā vadāmība ir sliktāka: dzenskrūves strūkla atpakaļgaitā neplūst gar stūri, bet priekšgala klampas atrodas tuvu laivas garenasij. Tādēļ ar vienu pretvēja tauvu un dzinēju grūtāk pretoties sānvējam, un tauvu nostiprināšanai paliek mazāk laika.
Pakaļgala pietauvošana pie krasta
Sāciet kustību atpakaļgaitā pietiekami tālu no krasta, lai laiva nostātos kursā un reaģētu uz stūri. Ņemiet vērā vēju, jo sānvējš visvairāk iedarbojas uz priekšgalu. Ja iespējams, brauciet atpakaļgaitā pret vēju: pagrieziena beigās priekšgala inerce īslaicīgi pretojas vējam, tādēļ to neaiznes tik ātri.
Stiprākā vējā uzturiet pietiekamu ātrumu, lai stūre darbotos. Pārāk lēna laiva sāks slīdēt sānis, un manevru var vairs neizdoties izlabot. Braucot atpakaļgaitā, nostājieties stūres rata otrā pusē ar skatu uz pakaļgalu un stūrējiet tā, it kā brauktu uz priekšu.
Pareizajā brīdī ieslēdziet priekšgaitu un apturiet laivu ar pakaļgalu tuvu krastam. Nostipriniet pretvēja pakaļgala tauvu un viegli dodiet priekšgaitu. Laiva noslogos šo tauvu; ar stūri turiet to perpendikulāri krastam. Pakāpeniski atlaidiet tauvu, līdz pakaļgals ir apmēram divus metrus no pontona. Nostipriniet stūri un ar laivas āķi paņemiet tievāko mūringtauvas galu.
Virzoties uz priekšgalu, velciet tauvu gar bortu un uzmaniet, lai tā nenonāktu zem laivas vai pie dzenskrūves. Paņemšanas tauvu pārlaidiet pāri vidus klampai uz klāja, lai tā nesapītos ūdenī. Priekšgalā pievelciet resno mūringtauvu un droši nostipriniet pie klampas.
Atgriezieties pakaļgalā, ieslēdziet atpakaļgaitu un uzmanīgi pietuviniet pakaļgalu pontonam. Ar otru pakaļgala tauvu izkāpiet krastā un nostipriniet to. Atpakaļgaita būs mūringtauvu nospriegojusi stiprāk, nekā to iespējams izdarīt ar rokām, tāpēc arī vējš no priekšgala neuzspiedīs pakaļgalu pontonam.
Visgrūtāk ir tad, ja blakus nav citu laivu: vējš iedarbojas uz visu borta laukumu, bet stabilizācijai pieejama tikai viena pakaļgala tauva. Atpakaļgaitā ieejot vietā starp laivām vai ar laivu aizvēja pusē, manevrs ir vieglāks, jo vējš jūs maigi piespiež pie kaimiņa fendriem.
Atiešana no vietas ar mūringtauvu būtībā ir pieiešanas secība pretējā virzienā. Tomēr iepriekš jāizvērtē spēki, jo īpaši sānvējā, un viss rūpīgi jāsagatavo.
Abas pakaļgala tauvas sagatavojiet kā atdodamas tauvas, lai tās varētu atbrīvot no klāja. Stiprā sānvējā sagatavojiet arī atdodamu tauvu uz blakus laivu pretvēja pusē; apkalpes loceklis ar to noturēs priekšgalu, līdz jūsu laiva būs uzņēmusi vadāmībai vajadzīgo ātrumu. Citādi, priekšgalam izvirzoties aiz kaimiņu laivas, vējš to tūlīt aiznesīs.
Iedarbiniet dzinēju un ieslēdziet priekšgaitu. Atdodiet aizvēja pakaļgala tauvu un ar stūri izlīdziniet laivu perpendikulāri pontonam. Laiva turas uz atlikušās pakaļgala tauvas. Ja priekšā ceļš brīvs, atdodiet mūringtauvu un pagaidiet, līdz tā nogrimusi pietiekami dziļi, lai neaizķertos aiz dzenskrūves vai ķīļa. Tad atdodiet pretvēja pakaļgala tauvu un dodieties uz priekšu. Ja priekšgalu notur tauva uz kaimiņu laivu, pakāpeniski to atlaidiet un ātri ievelciet, kad laiva jau tur kursu. Ja priekšā nepietiek vietas, lai paātrinātos un pagrieztos pret vēju, ļaujiet priekšgalam atkrist pa vējam un izbrauciet no ejas atpakaļgaitā.
Iespējamās grūtības
- Šaurā vietā jūsu fendri var aizķerties aiz kaimiņu laivas fendriem. Tas aptur laivu, atņem vadāmību un var noraut fendrus vai sabojāt reliņus. Šādā pieejā savus fendrus neatstājiet karājamies gar bortu; novietojiet tos uz klāja un lūdziet apkalpei turēt vienu pārvietojamu fendri gatavībā. Aizsardzību sniegs kaimiņu laivu fendri.
- Neļaujiet ātrumam samazināties tik ļoti, ka vējš sāk nekontrolēti nest laivu sānis.
- Paši novērtējiet piešķirto vietu. Ja tā šķiet nepiemērota, pasakiet to marinero un izskaidrojiet bažas. Nepakļaujieties spiedienam ieiet nedrošā vietā. Ja citu vietu nepiedāvā, dodieties uz citu ostu vai piemērotu enkurvietu.
- Vērojiet, kā marinero padod mūringtauvu. Nereti tā tiek vilkta slīpi zem laivas un var aptīties ap dzenskrūvi. Ja apstākļi ļauj, ieslēdziet neitrālo pārnesumu un pagaidiet, līdz tauva atrodas gar bortu. Ja nevarat gaidīt, lūdziet marinero tauvu nomest ūdenī, izejiet no vietas un atkārtojiet pieeju, kad tauva ir iztaisnota, vai pieejiet nedaudz sāņus.
Pietauvošanās ar pakaļgalu, izmantojot savu enkuru
Šis paņēmiens ir izplatīts vairākās Vidusjūras valstīs. Grieķijas pilsētu piestātnēs un dažās jahtu ostās stacionāru mūringtauvu nav, tāpēc jālieto laivas enkurs. Pieeja līdzinās pietauvošanai ar mūringtauvu, taču, braucot atpakaļgaitā, vienmērīgi jāizlaiž enkura ķēde.
- Rūpīgi apskatiet izvēlēto vietu, dziļumu un kaimiņu enkuru ķēžu virzienu.
- Sāciet braukt atpakaļgaitā pietiekami tālu no krasta, lai laiva nostātos stabilā kursā.
- Nolaidiet enkuru pēc iespējas tālāk no krasta, vienlaikus pārliecinoties, ka pieejamais ķēdes garums ļaus pakaļgalam sasniegt piestātni.
- Ķēdi laidiet vienmērīgi, neļaujot tai sakrāties kaudzē, un pēc iespējas taisnā līnijā brauciet atpakaļgaitā. Kad pakaļgals ir pietiekami tuvu, apkalpes loceklis izkāpj ar pretvēja pakaļgala tauvu un nostiprina to pie pretvēja polera.
- Kad pretvēja pakaļgala tauva nostiprināta, ieslēdziet priekšgaitu un pakāpeniski atlaidiet tauvu, līdz laiva atrodas vairākus metrus no krasta. Ar stūri turiet to perpendikulāri piestātnei. Ar enkura vinču pievelciet ķēdi, līdz enkurs stingri ieķēries gruntī, un pēc tam ar atpakaļgaitu pārbaudiet tā noturību.
- Nedaudz atlaidiet enkura ķēdi un pabeidziet pietauvošanu, nostiprinot abas pakaļgala tauvas krastā.
Iespējamās grūtības
- Nepareizi novērtēts attālums — enkurs nomests tik tālu, ka ķēdes nepietiek līdz pontonam, vai arī izlaists pārāk maz ķēdes un enkurs droši neturas gruntī.
- Ja vējš pastiprinās un enkurs sāk slīdēt, laiva var pagriezties sānis pret piestātni un sabojāt pakaļgala stūri. Sāciet vilkt laivu pret enkuru ar vinču, vienlaikus atlaižot pakaļgala tauvas. Tad atkārtojiet pieeju, enkuru nometot vairāk pretvēja pusē un rūpīgi ievelkot gruntī. Ja enkurs neturas arī atkārtoti, drošāk ir atstāt ostu un izvēlēties aizsargātu enkurvietu.
Noslēguma padomi
Prakse ir neaizstājama. Lai stiprā vējā manevrētu pārliecinoši, paņēmiens jāizmēģina iepriekš. Trenējiet aprakstītos manevrus arī mierīgos apstākļos, kad laivu būtu iespējams atgrūst ar rokām. Tikai regulāra prakse rada vajadzīgo izjūtu un pārliecību.
Pirms manevra iztēlojieties visus spēkus, kas iedarbojas uz laivu: vēju, dzenskrūves vilci, stūres efektu un, upē vai plūdmaiņu zonā, arī straumi. Atiešanas laikā tauvas atdodiet pa vienai un vērojiet, kā mainās laivas stāvoklis.
Nepazīstamu vietu vispirms apskatiet. Ja pieejai kaut kas nav sagatavots pareizi, piemēram, fendri atrodas nepareizā augstumā, atkāpieties, visu pārkārtojiet un tikai tad mēģiniet vēlreiz.
Tomāšs Kūdela
Raksta autors Tomāšs strādā elektronikas izstrādē. Pēc personīgās izaugsmes nodarbībām un meditācijas prakses viņš īstenoja sapni un iegādājās buru jahtu Delphia 40. Viņa iecere ir pakāpeniski apceļot pasauli kopā ar cilvēkiem, kuri vēlas ko mainīt savā dzīvē. Tomāšam ir Čehijas augstākā jahtu vadītāja kvalifikācija A Ocean Yacht Master; viņš kļuvis arī par burāšanas instruktoru un Čehijas Transporta ministrijas eksaminētāju. Ceļojumu apraksti pieejami vietnē www.tomaskudela.cz.
